Jau otro reizi apmeklēju šo jauko, nelielo vietu, lai ''atlaistu''... :)
Vēlējos uzrakstīt par dažām atšķirībām, kas mani patīkami pārsteidza, salīdzinot ar kārtību baznīcās LV.
Pirms ieejot baznīcā, tur sēž kāds bezpajumtnieciņš vai vnk vecs večuks, kurš lūdz naudiņu, bet ne vien tāpat - viņš visiem atver durvis. :))
Pirmajā reizē atnācu pusstundu agrāk pirms mises sākuma. Apsēdos, jutos ļoti omulīgi, lai gan bija nežēlīgi auksti, salīdzinājumā ar šo svētdienu. Sānā ir Jaunavas Marijas statuja, tālāk Žanna d'Arka, skaistas vitrāžas :) Sēžu. Redzu staigājam vienu sievieti, kas sagatvo sakramentus. Biju vienīgā no apmeklētājiem pagaidām. Sēžu, redzu viņa nāk klāt - pienāk, saka Labdien un sniedz roku sveicināties, man protams, tāds kā šoks, bet ok. Smaidīgs cilvēks, kurš Tevi te gaida :)
Sāk nākt apmeklētāji, draudze. Un tas, kas nenotiek pie mums - VISI VIENS OTRU SVEICINA. Pat mani. ok. Arī kojās dzīvojot man nebija pierasts, ka jauniešu, arī tevi nepazīstot, saka ''Labdien!''
Telpa pildās ar cilvēkiem. Redzu mācītājs sāk staigāt. VIŅŠ NĀK SASVEICINĀTIES AR CILVĒKIEM. Un viņš piegāja arī man paspiest roku. Vienreizējas sajūtas - brīvība, sajūta, ka tevi gaida :)
Tas, kas mani pārsteidza - sakramentu liek plaukstā nevis mutē, no vienas puses pareizi, nav jāizbauda mācītāja nosiekalotie pirksti :D
Vēl, ko es pamanīju - cilvēki praktiski nestāv uz ceļiem, lielākoties sēž vai stāv. Man likās dīvaini.
Bet tik un tā man pietrūkst jauniešu mises Sv. Jēkaba katedrālē Rīgā... :) Latviešu valoda dziedot ir skanīgāka :)
Šodien bija sajūta, ka eju uz Ilūkstes baznīcu, pavasaris, maija mēnesis, klusums :)
No comments:
Post a Comment