Vēl neatklātās Amjēnas vietas...

La Somme, upe, kas šķērso Amjēnu, + daudzum daudzie kanāliņi, kas tek gar mājām. Un, lai tiktu pie savas mājas ir jāiet pāri tiltiņam un jāatslēdz vārti - kā pasakā. Tik labs gaiss, pīles, laivotāji, gulbīši, tur būs paradīze aprīlī un maijā :)

TILTIŅI ... TILTIŅI... :))

Pie Dieviņa gari galdi...

Sv. Žannas d'Arkas baznīca. Pusstundas gājiens cauri Amjēnas sarkanķieģeļaino mājiņu ielām...


Jau otro reizi apmeklēju šo jauko, nelielo vietu, lai ''atlaistu''... :)
Vēlējos uzrakstīt par dažām atšķirībām, kas mani patīkami pārsteidza, salīdzinot ar kārtību baznīcās LV.


Pirms ieejot baznīcā, tur sēž kāds bezpajumtnieciņš vai vnk vecs večuks, kurš lūdz naudiņu, bet ne vien tāpat - viņš visiem atver durvis. :))


Pirmajā reizē atnācu pusstundu agrāk pirms mises sākuma. Apsēdos, jutos ļoti omulīgi, lai gan bija nežēlīgi auksti, salīdzinājumā ar šo svētdienu. Sānā ir Jaunavas Marijas statuja, tālāk Žanna d'Arka, skaistas vitrāžas :) Sēžu. Redzu staigājam vienu sievieti, kas sagatvo sakramentus. Biju vienīgā no apmeklētājiem pagaidām. Sēžu, redzu viņa nāk klāt - pienāk, saka Labdien un sniedz roku sveicināties, man protams, tāds kā šoks, bet ok. Smaidīgs cilvēks, kurš Tevi te gaida :)


Sāk nākt apmeklētāji, draudze. Un tas, kas nenotiek pie mums - VISI VIENS OTRU SVEICINA. Pat mani. ok. Arī kojās dzīvojot man nebija pierasts, ka jauniešu, arī tevi nepazīstot, saka ''Labdien!''


Telpa pildās ar cilvēkiem. Redzu mācītājs sāk staigāt. VIŅŠ NĀK SASVEICINĀTIES AR CILVĒKIEM. Un viņš piegāja arī man paspiest roku. Vienreizējas sajūtas - brīvība, sajūta, ka tevi gaida :) 


Tas, kas mani pārsteidza - sakramentu liek plaukstā nevis mutē, no vienas puses pareizi, nav jāizbauda mācītāja nosiekalotie pirksti :D 


Vēl, ko es pamanīju - cilvēki praktiski nestāv uz ceļiem, lielākoties sēž vai stāv. Man likās dīvaini.


Bet tik un tā man pietrūkst jauniešu mises Sv. Jēkaba katedrālē Rīgā... :) Latviešu valoda dziedot ir skanīgāka :)

Šodien bija sajūta, ka eju uz Ilūkstes baznīcu, pavasaris, maija mēnesis, klusums :) 

Izdevies vakars turpinās...

Jā, šodien mācījos grieķu valodu. Maria teica, ka man diezgan ātri sanāk to darīt, so... why not? :D


Jā, tad seko Erasmus pasēdēšana, vīns, dažas sarunas ar Tia un Maria, visā visumā baigi forši. Un tad centrs. :) Heineken bāra mūzika - principā bārs, kurā varu justies labi, nav daudz cilvēku un, kā par brīnumu, mūzika atbilst manai gaumei :))

Līdz tam iemācījos pateikt ķīniešu valodā ''Es Tevi mīlu'', lai gan, lai to panāktu stipri vien bija jāietrenē žoklis un mutes muskulatūra :) Kaut kas tamlīdzīgs : '' Wō ā ņī'' :))

Naksnīgā Amjēna  - St Leu :)) Naktsdzīves, romantikas, kanālu, sīko ieliņu rajons :))

Jā, un atpakaļceļā ar Tia pārrunājām lietas, ko pat nevarēju iedomāties pārspriežam ar tik svešas kultūras pārstāvi. Bet laikam vērtības visur līdzīgas. Bija tik silts kā vasarā, kūkoja kaut kādi putni. Un īsākais ceļš uz Thil - pasakaini izgaismotā taciņa :)