Nedaudz par latviešu kultūras standartiem

Interkulturālās komunikācijas priekšmeta ietvaros sanācis uzzināt daudz un dažādas jaunas lietas par to, kāpēc konkrētās kultūras pārstāvji uzvedas tā un ne savādāk, reaģē tā un ne savādāk. Varēju uzzināt daudz ko vairāk par sevi un saprast savu ''latvisko dabu''. Citi to sauc par latvieša identitāti, mentalitāti utt, bet tam ''kaut kam'' ir arī speciāls termins: kultūras standarti.

Un šovakar nedaudz par latviešu kultūras standartiem.Kultūras standartu koncepcijas autors ir vācu psihologs un ievērojams interkulturālās komunikācijas pētnieks Aleksandrs Tomass. Viņš kultūras standartus definē šādi:

• Ar kultūras standartiem saprot tādus uztveres, domāšanas, vērtēšanas un darbības veidus, kurus kādas noteiktas kultūras pārstāvji attiecībā uz sevi un citiem uzskata par normāliem, tipiskiem, pašsaprotamiem un līdz ar to saistošiem.
• Gan sava, gan citu uzvedība tiek vērtēta, balstoties uz šiem kultūras standartiem.

Tātad, kultūras standarts ir tas reakcijas veids, ko sabiedrība uzskata par normālu. [''Ja tev tā nebūs, tu nebūsi normāls.'']

Dr. Silvija Šrolla - Mahla ir jau ilgu laiku pētījusi kultūras standartus.Ir veikti daudzi pētījumi par Vidusaustrumeiropas un Austrumeiropasvalstīm, tostarp Latviju.

Turpmāk minēšu dažus no tiem un piemērus ''iz dzīves''. Jāpiemin arī, ka lielākoties visiem kultūras standartiem ir kultūrvēsturiska izcelsme un attīstība.

1. Atturīgums, nevēlēšanās izcelties

Savā prezentācijā liku kā pirmo. Ļoti lakoniski turpāk došu piemērus dažus.

• Nevēlēšanās izcelties ir manāma kā vērtība jau latviešu folklorā. ''Runāšana - zelts, klusēšana - sudrabs''. /Latv.sakāmv./. 
• Apģērbs. Lai gan latvieši ir nosacīti moderni, ja vispār tā drīkst izteikties, bet tomēr no malas paskatoties uz to, kā ģērbjas latviešu sievietes un krievu sievietes, nākas secināt, ka latvietēm nav tik izteiktas tendences akcentēt sievišķīgumu ar visiem iespējamajiem paņēmieniem. Šeit varbūt pat vairāk iet runa par uzkrītošām krāsām un detaļām. Ieteiktu papētīt sieviešu ģērbšanās stilu Daugavpilī [pati esmu netālu no tās augusi..]
• Komunikācija. stāstīšana par savu veiksmi citiem nav pieņemta, parasti tā tiek uzskatīta par lielīšanos, izrādīšanos (pretēji tam, kā tas ir ASV, kur tas tiek pasniegts kā piemērs citiem utt.)
• Finanses. Bagātie visbiežāk tiek uzskatīti par krāpniekiem, nevis veiksmīgiem cilvēkiem.
• Domāšana. ''Ko citi padomās?'', ''Ko kaimiņi teiks?''

2) Izvairīšanās no konfliktiem

Kā izrādās, tas ir kultūras standarts (sakņojies latviešu tautas pastāvēšanas vēsturē).

•  Latvietis labāk paklusēs un pacietīs netaisnību. Piemērs. Viens smieklīgs piemērs no manas franču valodas pasniedzējas. Pēc Krājbankas gadījuma, viņa to stāsta saviem draugiem Francijā. Kā zināms, franči ir lieliski nemieru un streiku fani, lai jebkādā iespējamā veidā protestētu pret kādām nekārtībām vai problēmām valstī. Tā nu viņa stāsta, ka pasakot par to saviem franču draugiem, viņi viņai prasa: ''O, laikam tad jau jums Latvijā notiek baigie grautiņi un mašīnu dedzināšana!''...... protams. Cilvēki pastāvēja rindiņā un nopūtās. Te nu redzam atšķirību.

Vēl viens piemērs. Latviešu folklora: sakāmvārds ''Gudrākais paklusēs.'' Tā jau kā vērtība.

• Nav tieksmes publiski apliecināt savu neapmierinātību (latvietis protestē ''dziedot'', atceros, kad visas 3 akadēmijas bija izgājušas protestēt par to budžetvietu samazināšanu. Beigās internetā varēja redzēt bildes ar smaidošiem, dziedošiem jauniešiem. Kuram rūpēja īsti tās budžetvietas?)
• Valsts vadošo amatpersonu kritizēšana, tajā pašā laikā atsacīšanās pašam kaut ko ierosināt, izrādīt iniciatīvu.

3) Negatīva attieksme pret struktūrām

• Likumu apiešana un apzināta neievērošana kā normāla parādība. 

- Maximas gadījums (mums signalizācija nozīmē neko, teiksim tā..)

- Gājēju pārejas pie Origo - ''kurš pārskries pāri sarkanajam, būs uzvarējis '' stilā.... :)

-  Nelegālo Windows programmu iegāde - kāpēc vispār būtu jāmaksā, ja var par velti?

- Drošības jostu nelietošana

- Izrādīšanās uz ielām ar ātruma pārsniegšanu

• ''Krutais'' un varonīgais nebūs tas, kas ievērojot drošības instruktāžu, sevi pasargā, bet, kurš pārkāpjot to, iztiek sveikā.
• Lai apietu likumu, latvietim ir tendence izdomāt savu. Teiciens ''praktiskais latvietis''.

 

5) Svārstīgs pašvērtējums

  

• Neticība saviem spēkiem un nevēlēšanās sevi pierādīt (savienojams ar nevēlēšanos izcelties)
• ''Ja citi nedarīs, es arī nedarīšu!'', ''Ko nu es!''
• Iniciatīvas trūkums  

6) Vāja saistība ar grupu

• Piemērs: latvietis viensētā, krievs ciemā.
• Grūti apvienoties grupā, lai strādātu kopīgam mērķim. Daudziem skolēniem nepatīk darbs grupās, labprātāk strādā individuāli.
• ''Latvieši ir kā nosalušas dzeloņcūkas. Labprāt saspiestos kopā, bet adatas neļauj.'' /J. Bergs/

7) Simultanitāte 

•  Vienlaicīgi strādā vairākos darbos
• Studenti gan strādā, gan mācās

8) Elastīgums

• Viegli pierod un pielāgojas pārmaiņām (pieņem citu dzīvesveidu, iemācās svešvalodu utt.)
• Māk izkļūt no konflikta vai neērtas situācijas.
• Ja apstākļi vai finanses neļauj, latvietis tam izdomās savu risinānujum, apmēram tā :)

Visiem šiem kultūras standartiem ir savi cēloņi. Dr. Šrolla Mahla sniedz lieliskus skaidrojumus tiem. 

• Latvija, tāpat kā citas Vidusaustrumeiropas valstis (Polija, Čehija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Lietuva un Igaunija) ir ar salīdzinoši maz iedzīvotāju skaitu un teritoriju, un šis faktors ir būtiski ietekmējis attiecīgo tautu likteni. 
• Kopīga ir līdzīgā pēdējā gadsimta pieredze, kuras pēdējo posmu raksturo komunisma ideju uzspiešana un sociālisma seku pārvarēšana. Līdz ar to šīs tautas savu vēsturi izjūt (galvenokārt) kā svešu varu noteiktu vēsturi. Minētās tautas pārsvarā bija par vāju, lai pretotos. Līdz ar to bija jāiemācās pieņemt apstākļus, sadzīvot ar tiem, samierināties ar zaudējumiem un pakļautā lomu un attīstīt dažādas izdzīvošanas stratēģijas (piemēram, piesardzību un neuzticēšanos, izvairīšanos no konfliktsituācijām un atbildības, viltīrgumu).
• Nozīmīgs faktors ir arī tas, ka visas minētās valstis pieder pie Rietumeiropas, jo tās ir piedalījušās visos Rietumeiropas kultūras attīstības procesos.

Tā nu lūk, ir vērts pārdomāt to, ko mēs uzskatām par ''normālu'' un ieraudzīt tam arī savu cēloni :))

*** Ierakstā izmantoju pasniedzējas D. Volkinšteines materiālus kursa ''Interkulturālās komunikācijas teorija un pētījuma metodes'' ietvaros.