aprobežots -ais; s. -a, -ā;
1. Divd. → aprobežot.
2. Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī vienpusīgs. // Saturā nabadzīgs; mazvērtīgs.
3. Neliels, mazāks nekā nepieciešams.
(Avots - tezaurs.lv)
Tātad... šodien nonācu pie neliela secinājuma par tautām, kas dzīvo plašākā teritorijā nekā mūsu mazā BET Latvijā. Mana nelielā, bet visnotaļ skaudrā pieredzīte rāda, ka franči, piemēram, vai tautas, kas dzīvo 360 grādu rādiusā apkārt, PAT poļi, ir.... atvainojiet - reizēm aprobežotas.
Paskatīsimies uz frančiem un fr runājošajiem, šoreiz Alžīrijas pārstāvjiem. Minu tieši šos, jo tas saistīts ar manu jau minēto pieredzīti. Pirmkārt, citēju frāzi : ''A jums tur ir sava valoda? Man likās, ka A-eiropā visiem ir viena valoda''.... OK... KO TE DAUDZ KOMENTĒT, tāds retorisks teikumiņš pārdomām :D Esmu mazliet šokā, ka poļi nezina krievu valodu, ok, te varbūt mana vaina. No stāstītā sapratu, ka vecā poļu paaudze runā, jo Padomju laikos viņiem vajadzēja mācīties. Nu un mūsu netālie kaimiņi tagad brīnās, kā es varu zināt vēl 3 svešvalodas, kas latvietim ir tīri normāli, manuprāt - vairāk vai mazāk. Daudzi nesaprot, kā mēs tik labi angliski runājam. Ok, mežs.
Viens no maniem poļu draugiem nezināja, kas ir Gogolis.
Punkts uz ''i''. ERASMUS pasēdēšana. Virtuve. Sarunas. Kaut kādā sakarā pateicu ''Coca Cola''. Polietes un alžīrietis pilnā kaklā sāk rēkt. Es sēžu, protams, neiebraucu . Prasu, kas par lietu. Pirmkārt - es izrunāju pilno nosaukumu ''Coca Cola'', jo pie viņiem saka ''Cola'', ok tas pats ir Latvijā, bet ar ko gan ir sliktāks cilvēks, kas izrunā lietas precīzi? Ok. Otrs iemesls, kā viņi man paskaidroja, joprojām ķiķinādami, ir mana ''l'' izruna. Es izrunāju cieti, normāli, manuprāt, tāpat kā angļu valodā. Viņiem tas ir kkāds mīkstais ''l'', tas nav mūsu ''ļ'', bet kkas starp abiem diviem. Tad viņi saprata, ka lv valodā vienkārši nav tādas skaņas. Bet turpināja rēkt. Mīļie cilvēciņi, es domāju, ka man ar humora izjūtu ir vēl vairāk nekā viss kārtībā, tāpēc šodien derētu tāds labs izteiciens ''Ar savu stulbumu nelielās''.... Kā viena skaņa var izraisīt tādus smieklus? Pie tam, ja es izrunāju pareizi oriģinālvalodā - ENG.
Jā, no šodienas lekcijas pie Mme Lecoq uzzināju, ka daudzi franči uzskata, ka ortodoksi pilnībā atšķiras no katoļiem jeb ortodoksi ir kkas nu muslimu gala vai kaut kā tā. Pilnīgi cita reliģija. Tad vēl bija tāds teikums, ko atceros apziņas plūsmā, ka viņi domā, ka Austrumeiropa ir kaut kas viens, tāls(bez maz vai, kā domāja alžīrietis - viena valoda utt). Nerunājot par mūsu testu stundas sākumā, kur kartē vajadzēja iezīmēt Eiropas valstis.
Nu jā. Tā ir ar tām lielajām valstīm. Viņiem sava valsts ir kā pasaule - kāpēc jāmācās svešvalodas, kāpēc jāzina ģeogrāfija, vēsture? No šī skatupunkta vērtējot, esmu lepna, ka nāku no ''mazumiņa''.
Un pats fascinējošākais, ir franču smīniņš, kad nonfrancūzietis runā fr - lai gan, kādu svešvalodu viņi paši zina? Vai vispār - cenšās zināt?
